Jūlijā gribas kaut ko sievišķīgu

Vasaras pilnbrieds. Jūlijs, kad vienlaicīgi gribas gan palikt, gan projām skriet.

Vasaras pilnbrieds. Ilgi gaidīts lietus. Drēbes pielīp pie ādas, pilsētas ielas ir tukšas vai vismaz man tā gribas domāt, un es eju pa trotuāru garām teātra ēkai. Klaudz kurpīšu papēži.

Ārējā atbalss satiekas ar iekšējo balsi.

Vasarā nemaz tik ļoti negribas runāt.

Kādā rītā pieceļos 4.00. Pasaule ir klusa un melna, un liela. Suņi nerej, gaiļi nedzied, govis vēl nekur neiet un nežvadz to kakla zvani. Pat putni ir apklusuši.

Vasaras balss dzirdama naktī. Tā ir samtaini valdzinoša, mitra un tomēr nedaudz atdzisusi. Nav apskurbusi kā dienā, kad nevar saprast, uz kuru pusi likties – uz mežu, uz jūru, uz tirgu, uz upi, uz dārzu, uz laukiem... Eu, kur?

Pagaidi!

Gaidīt ir neiespējami.

Varbūt, ja es nezinātu, ka ar katru gaidīšanas sekundi un minūti vasara iet uz priekšu, es varētu gaidīt un miers. Bet es visu laiku zinu, ka vasara iet uz galu. Tā beigsies. Tāpēc tagad, kad ir pilnbrieds un jūlijs, un bumbieri, un āboli ar būkšķi krīt zemē no koka, es negaidu neko. Nespēju.

Jūlijs mani ir atpestījis no manis pašas.

Jūlija karstums ir nepakļāvīgs – te uznāk, te atkāpjas. Man neatliek būt nekam citam kā tukšai vietai, kurai karstuma viļņi iet cauri, iet pāri, vienkārši iet.

Dienas ir smagas un vedina smagumā. Grib aplipināt.

Es domāju vieglas domas – tās ir pretinde smagajām, karstajām dienām, kas sastājušās rindā viena aiz otras, radot sajūtu, ka nav, kur sprukt. Arī cilvēks šais dienās vienādojas, izlīdzinās.

Vasaras pilnbrieds, jūlijs, un es stāvu ārā zem aukstas dušas. Reizēm tikai iedomājos par dušu un ar to pietiek. Paņemu grābekli un grābju nopļauto zāli. Saule cepina, es svīstu un jūtu pilnbriedu sevī.

Esmu kā jūlijs – karsta, mērķtiecīga un tomēr pilnīgi mierīga.

Jūlijs mani ir atpestījis. Vecās, vairs nevajadzīgās domas iztvaiko no galvas un sasūt matos zem cepures, ko lieku galvā.

Noņemu cepuri – vecās domas ir prom.

Jūlijā tev liekas, ka dari visādus zemes darbus, bet patiesībā ņemies ar sevi. Veidojies kopā ar zemi, mauriņu, dobi vai ēnaino istabiņu.

Jūlijā ķermenis pilnībā pierod, ka var dzīvot bez drēbēm. Vējš pieskaras ādai pa tiešo, un vairs nav iespējams neuztvert vissmalkākās izmaiņas laikapstākļos.

Viss augums kļuvis jūtošs.

Vasaras pilnbrieds, jūlijs. Gribas kaut ko sievišķīgu.

---

• Manuprāt, veikt ierakstus mazā blociņā ir sievišķīgi.

• Lasīt to, ko sarakstījusi sieviete, kuru tu apbrīno, ir sievišķīgi.

• Nelakot nagus. Vismaz ne šodien.

• Neēst kūkas. Nemaz. Ha!

• Dzert kafiju no vismazākās iespējamās krūzītes.

• Dzīvoties, padzīvoties – lai ko tas arī nozīmētu.

• NĒ! – teikt šo vārdu biežāk nekā skaitās pieklājīgi. Teikt šo vārdu tik bieži, ka beigās paliek jautri un reāli kaifīgi. Jā, šis ir ļoti sievišķīgi.

• Apsēsties uz krēsla un uzlikt kājas uz galda.

• Smieties. Vismaz vienu reizi dienā smieties savus īstākos un dzīvākos smieklus.

• Neizlikties. Atļauties būt tur, kur esmu, tieši tāda, kāda esmu. Wow! Šis ir wow!

• Izbaudīt, kā ir un kā jūtos.

Info update: šobrīd radīšanas pūra lādē 48 eiro. Pateicībā!