Visu dienu gaidītais zvans

Gaidot zvanu

Īstenībā jau ne tāda apstāšanās, ne aizbēgšana nepastāv.

Tās ir vien aizsegs procesiem, kas tik un tā notiek un turpinās. Kamēr cilvēkam šķiet vai arī uz to norāda kāds no malas, ka nekas nenotiek vai ir iestājies panīkums, cilvēka augums turpina funkcionēt. Tas nepārtraukti aug un attīstās.

Katru nedēļu vai biežāk mēs mazgājam matus, apgriežam nagus, nerunājot par ik rīta dušu.

Tas viss parāda, ka cilvēks nekad nestāv uz vietas.

Protams, ja atdalām prātu no ķermeņa, tad panīkums, degradācija, stagnācija uzglūn ik uz stūra. Cilvēks ir aizmirsis augumu – savu vienīgo radīšanas rīku, kas, dzīvs un pulsējošs, pilns enerģijas un spēka, tiek ieslēgts tādā kā nāves skafandrā.

Cilvēks un ķermenis ir izšķīrušies tāpat kā pāris, kas nav spējis rast pietiekamu saskaņu.

Taču, lai pārvaldītu iekšējo un ārējo enerģiju plūsmas, ķermenis tomēr ir vajadzīgs, lai gan, visticamāk, ir jau pārpildīts.

Pirmkārt, caur muti tas tiek barots ar ēdienu. Otrkārt, caur prātu mūsu dievišķais instruments tiek piebarots ar klačām, tendencēm, mācībām, sasniegumiem, ziņām.

Tas nav neviens cits kā mūsu augums, kurš nerimstoši tur prātam līdzi. Bet kurš to visu jebkad sagremos?

Iespējams tālab reizēm cilvēki, neatvadījušies un ziedu klēpjus nesaņēmuši, pazūd no publiskās “skatuves”. Izķidāt sāpes, kas ieēdušās ķermenī, vai salīmēt kopā iekšējo traumu plaisas, kas rauj uz pusēm, visu acu priekšā nav pieņemts.

Mēs visiem patīkam priecīgi un starojoši – vēlams arī tad, kad iznesam miskasti, vai ne?

Arī es sev vislabāk patīku priecīga un starojoša, un pēkšņi man liekas, ka tas nav nekas traks.

Man nav jābūt bēdīgai, ja tāda neesmu. Man nav jābūt mazākai par sevi, ja tā nejūtos. Man nav jābur drāma, ja tā neburas. Man nav jājūt līdzi tur, kur es nejūtu līdzi. Man nav jāspēj, ja nespēju.

Tur, kur nav sarežģītu pieprasījumu, viss ir vienkārši.

Tu guli, tu ēd, tu darbojies, tu dodies, tu radi, tu neēd, tu sēdi, tu baudi, tu esi. Vai arī neesi.

Kad tevis nav, ķermenis runāt sāk. Tas ir tā, it kā man būtu piezvanījis sen nesatikts draugs.

Es klausos. Ļoti uzmanīgi klausos.